Par gaiļbiksīti lielu interesi savā laikā izrādīja jau evolūcijas pamatlicējs Čārlzs Darvins. Gaiļbiksīte zinātniekiem izveidojusies par sava veida paraugsugu, jo, balstoties uz gaiļbiksīšu pētījumiem, var izdarīt secinājumus arī par citām sugām. Izplatītākās paraugsugas, ar kuru palīdzību tiek veikti pētījumi, vēl ir žurka, augļu mušiņa un maizes raugs. Gaiļbiksīte kalpo par labu paraugsugu, jo tā ļauj izpētīt, kā dabā sokas zālaugiem un apputeksnētājiem.

Pateicoties kopīgi savāktajiem datiem par gaiļbiksītēm, varēs iegūt pārskatu par gaiļbiksītes un ar to saistīto sugu dzīvotspēju Igaunijā un Latvijā. Varēs izvērtēt, kādi reģioni ir dabiski viengabalaini un kādos reģionos situācija sāk pasliktināties.

Gaiļbiksītei mēdz būt divu tipu ziedi. Dēvējam tos par S-tipa un L-tipa ziediem. S-tipa ziedā redzamas putekšņlapas, bet L-tipa ziedā vidū redzams irbulītis (attēlā). Šie nosaukumi atvasināti no angliskajiem terminiem Short-styled morph un Long-styled morph, bet mēs varam mēģināt tos atcerēties pēc tā, ka L-tipa ziedam ir īsas putekšņlapas un S-tipa ziedam putekšņlapas ir tik lielas, ka izvirzās ārā no paša zieda.

L-tipa
L-tüüpi õis

                S-tipa
S-tüüpi õis

Ziedu tipi savstarpēji apmainās ziedputekšņiem ar kukaiņu palīdzību – S-tipa auga ziedputekšņi apputeksnē L-tipu un otrādi.  Tādējādi tiek novērsta auga pašappute un  ģenētiskā erozija: savstarpēja apaugļošana veicina ģenētiskā materiāla apmaiņu un ģenētisko daudzveidību. Augsta ģenētiskā daudzveidība ir ļoti būtiska, lai saglabātu augu dzīvotspēju un ilgmūžību.

Parasti gaiļbiksīšu augšanas vietās dažādu ziedu tipu īpatsvars ir vienāds, proti, apmēram 50:50. Ja šis līdzsvars tiek izjaukts, augiem samazinās iespējamība atrast piemērotu partneri, kādēļ cieš apputeksnēšanas un ģenētiskā materiāla apmaiņas process. Savukārt tā rezultātā sarūk augu dzīvotspēja. Diemžēl ierastās gaiļbiksīšu augšanas vietas – tradicionāli apsaimniekotas pļavas – mūsdienu ainavā kļūst arvien retāka parādība. Paralēli pļavu izzušanai mazinās arī ar tām saistītās sugas. Plaša gaiļbiksīšu daudzuma mazināšanās var negatīvi ietekmēt L un S-tipa ziedu īpatsvaru pat tiktāl, ka augi ar viena tipa ziediem konkrētajā vietā pilnībā izzūd. Tieši šādas L un S-tipa ziedu īpatsvara novirzes, kuras izraisa izmaiņas apvidū, ar jūsu palīdzību vēlamies noteikt.

Gaiļbiksītes kā auga, kuru apputeksnē kukaiņi, liktenis atkarīgs no tā, kā klājas bitēm, kamenēm, tauriņiem u.c.


Kā gaiļbiksīti atpazīt?


Gaiļbiksīte (Primula veris)  ir zālaugs, kas zied pavasarī. Tā ir ziemciete: tas pats augs aug un zied daudzus gadus vienā vietā. Gaiļbiksītei vistuvākā radniecība Latvijā ir ar bezdelīgactiņu, dižo prīmulu un parasto prīmulu.
Par gaiļbiksīšu ģinti vairāk var uzzināt šeit.

Kā gaiļbiksīte izskatās?

Gaiļbiksīte ir vidēji 10-30 cm augsts zālaugs. Tai ir zaļas iegarenas līdz 20 cm garas lapas un vienam augam var būt viens vai pat vairāki kāti. Kāta galā ir spilgti dzelteni zvanveidīgi nokareni ziedi ar oranžiem punktiņiem, 5-16 ziedi izvietoti ziedkopai vienā pusē.
Kā gaiļbiksītes izskatu raksturo zinātnieki, var lasīt šeit.

Gaiļbiksīte ir viena no pirmajiem pavasara vēstnešiem – tā parasti sāk ziedēt maija sākumā un zied apmēram pāris nedēļu. Kad ir vēsāks laiks, ziedēšana var sākties arī vēlāk un ilgt līdz jūnija vidum.

Kur gaiļbiksīte aug?

Gaiļbiksīte labāk aug sausā vai mēreni mitrā kaļķainā augsnē, kas biežāk sastopama piekrastes reģionos. Gaiļbiksītes galvenokārt sastopamas pļavās, parkos, mežmalās un arī ceļmalās, kopumā tā dod priekšroku saulainām vietām. Latvijā bieži sastopama visā teritorijā.


Ko darīt, ja zieds nelīdzinās nevienam no abiem tipiem?

Ļoti reti ir atrodami ziedi, kas neatbilst ne S-tipam, ne L-tipam. Tas ir tā saucamais vidējā tipa zieds, kam irbulis un putekšnīcas ir vienāda garuma. Šādi indivīdi veidojas mutāciju rezultātā, pie tam visi viena auga ziedi ir šādi. Ja jūs atrodat šādu augu, neieskaitiet to, bet, lūdzu, ziņojiet mums, ka tāds ir atrasts! Jūs varat pievienot komentāru novērojumu anketā un fotogrāfiju, taču būsim ļoti pateicīgi, ja jūs atsūtīsiet e-pastu uz info@cowslip.science ar fotogrāfiju un precīzu šī auga atrašanas vietu. Tad mums būs iespēja ievākt lapas paraugu ģenētiskām analīzēm vai, ja iespējams, atsūtīt lapu mums. Ziņojot šādus novērojumus, jūs palīdzēsiet izprast ziedu dažādo tipu nozīmi jaunā līmenī.